Scenogrāfijas un kostīmu koncepcija. Viena nemainīga telpa — logu siena ar sastingušiem kokiem — un gaisma, kas tajā izstāsta visu Čo-Čo-Sanas dzīvi: no rīta ausmas līdz sarkanam finālam.
Skatuve ir Butterfly māja un reizē viņas gaidīšanas būris. Arhitektūra visu izrādi paliek uz vietas; mainās tikai gaisma, daži rekvizīti un cilvēki.
Divstāvu rūtota siena kā japāņu šodži un Rietumu rūpnieciskais stikls vienlaikus. Rūtīs — divi savīti, bāli koki. Tie nekad nemainās: mainās tikai krāsa, kādā tos redzam.
Paaugstinājums ar platiem pakāpieniem centrā ir mājas iekštelpa, kāzu altāris un fināla skatuve. Sānu balkoni ar margām dod vietu korim un ļauj veidot kompozīcijas vairākos līmeņos.
Koraļļkoks, Budas figūra un aizslietnis — vienīgā krāsa melnbaltajā telpā. Sākumā tie ir eksotisks dekors, beigās sarkanais pārņem visu sienu.
Makets uzbūvēts pēc skices. Griez ar peli vai pirkstu, tuvini ar ritenīti. Izvēlies ainu, lai redzētu gaismu partitūru un aktieru izvietojumu.
Tukšas skatuves vizualizācijas, kas veidotas pēc maketa. Dekorācija ir viena un tā pati — noskaņu rada tikai gaismu partitūra.
Izrādes galvenie mirkļi uz šīs skatuves — ar solistiem, kori, kostīmiem un katrai ainai paredzēto apgaismojumu.
Japāņu tēli — pieklusinātos pasteļtoņos, slāņotos zīda kimono ar ziedu rotām matos un papīra saulessargiem. Amerikāņi — baltā un krēmkrāsā, kas uz pelēkās skatuves izskatās svešādi spilgti.
Īss izrādes vizuālais pieteikums: skatuve, gaismas un kostīmi kustībā.